Pārtikas lauksaimniecības atlants: kā korporācijas palielina savu tvērienu pārtikas jomā

02/11/2017

Globālā pārtikas aprites sistēma aizvien vairāk tiek monopolizēta no aizvien lielāku korporāciju puses, un šīs monopolizācijas ietekme ir dramatiska, liecina organizācijas “Eiropas Zemes draugi” pētījums “Pārtikas lauksaimniecības atlants”, kas publicēts šī gada 31. oktobrī. Šī satraucošā tendence apdraud patērētāju izvēli, darba vietas un darba apstākļus, kā arī pārtikas ražošanu nākotē, brīdina pētījuma autori.

Laikā no 2015. līdz 2016. gadam, piecas no 12 lielākajām akciju sabiedrību apvienošanām notikušas tieši pārtikas lauksaimniecības nozarē, un šo darījumu kopējā vērtība – gandrīz 500 miljardi ASV dolāru.

Pētījuma autori vērš uzmanību uz to, ka pieaugošā apvienošanās tendence jeb konsolidācija pārtikas nozarē izraisa negatīvas sekas:

  • mazāka iespēja izvēlēties. Augošie monopoli nozīmē to, ka pārtikas aprites ķēde nonāk dažās noteiktās rokās. Gandrīz puse no visā Eiropas Savienībā pārdotās pārtikas nāk no desmit lielveikalu ķēdēm, un vien 50 pārtikas ražotāji veido pusi no pārtikas pārdošanas apjomiem visā pasaulē. Tikai četras kompānijas saražo 60% no bērnu pārtikas visā pasaulē.
  • risks pārtikas ražošanai nākotnē. Apvienotās pārtikas lauksaimniecības korporācijas veicina industrializāciju visā pārtikas aprites sistēmā, tādējādi līdz šim degradējot jau 20% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes visā pasaulē.
  • darbavietu samazināšana un zemas algas. Šībrīža apvienošanās vilnis pārtikas pārstrādes rūpniecībā (piemēram, “Kraft-Heinz” un “AB Inbev-SAB Miller”) ir saistīts ar izmaksu samazināšanas aprēķiniem, un jau līdz šim ir novedis pie tūkstošiem darbavietu likvidēšanas.
  • spiediens uz cenu apjomu ar uzpircēju karteļu palīdzību. Pārtikas mazumtirgotāji un pārstrādes uzņēmumi izdara spiedienu uz piegādātājiem, izspiežot no tirgus mazos ražotājus un veicinot sliktus darba apstākļus un zemas algas visā pārtikas aprites ķēdē. Aptuveni 80% no globālā tējas tirgus kontrolē tikai trīs korporācijas.
  • situācija, kad nabadzīgākie joprojām ir izsalkuši par spīti pārtikas pārpalikumam. Pasaules pārtikas produktu raža šobrīd atbilst aptuveni 4600 kilokalorijām uz vienu cilvēkam dienā, bet vairāk nekā puse no tā tiek izšķiesta uzglabāšanas un izplatīšanas procesā, pārtiku izmetot un izmantojot lopbarībā.

Šis pētījums tiek publicēts laikā, kad Eiropas Komisija ir nonākusi svarīga lēmuma pieņemšanas priekšā: vai atļaut potenciālo uzņēmumu “Bayer-Monsato” megaapvienošanos; kā arī, tieši pēc tam, kad ES Lauksaimniecības Komisārs Fils Hogans (Phil Hogan) ir izziņojis par plāniem ierobežot lielveikalu ķēžu milzīgo pirktspēju.

Mūte Šimpfa (Mute Schimpf), pārtikas kampaņas dalībniece organizācijā “Eiropas Zemes draugi”: “Pārtikas lauksaimniecības korporāciju augošais spēks un izmēri apdraud mūsu ēdiena kvalitāti, cilvēku, kas strādā šajā nozarē, darba apstākļus, un mūsu spēju pabarot nākamās paaudzes. Eiropas Savienība var spēlēt galveno lomu šo apvienošanu pārtraukšanā. Alternatīva pārtikas aprites ķēde ir iespējama, un to veido vietējie pārtikas ražotāji un pilsoņi visā Eiropā, veidojot drošas darba vietas un zaļākas saimniecības.”

Olivjē de Šuters (Olivier de Schutter), Starptautiskās ilgtspējīgu pārtikas aprites sistēmas ekspertu grupas (IPES-Food) līdzpriekšsēdētājs: “Šim ziņojumam ir jābūt kā modinātājam ikvienam, kam rūp savs ēdiens, lauku ainavas un lauku pastāvēšana kā tāda. Mēs redzam vēl nebijušu uzņēmumu apvienošanos un pārņemšanas apjomu pārtikas un lauksaimniecības nozarēs, kam būs noteicoša ietekme uz to, ko mēs ēdam un kādus pārtikas produktus mēs audzēsim nākotnē. Steidzami nepieciešama diskusija un proaktīva iesaistīšanās no [ES] regulatoru puses, lai aizsargātu sabiedrības intereses, šīs nozares darba ņēmējus un vidi.”

Benžamins Luigs (Benjamin Luig), Rozas Luksemburgas Fonda Pārtikas suverenitātes programmas koordinators: “Ziņojums atklāj plaši ignorētu pārtikas lauksaimniecības sektora pārveidošanas dimensiju. Privātā kapitāla uzņēmumi - nevis uzņēmumu akcionāri - aizvien vairāk koncentrējas pārtikas lauksaimniecības nozarē. Kopš 2004. gada, tika viena investīciju firma, “3G Capital”, vien, ir vadījusi vai uzraudzījusi apvienošanās, kuru rezultātā izveidojies pasaules lielākais alus ražotājuzņēmums (“AB InBev”), trešais pasaules lielākais ātrās ēdināšanas uzņēmums (“Burger King”), un piektais lielākais pārtikas pārstrādes uzņēmums (“Kraft-Heinz”). Darbavietu likvidēšana milzīgos apmēros un pudeļu uzpildīšanas staciju slēgšana dzērienu industrijā ir daļa no plāna. Mums bez kavēšanās nepieciešami noteikumi, kas ierobežo finansiālā sektora ietekmi pārtikas lauksaimniecības nozarē.

Bārbara Unmūsiga (Barbara Unmüßig), Heinriha Bella fonda prezidente: “Apvienošanās un tirgus koncentrācija lauksaimniecības nozarē ir ļoti strauji augoša: zemes koncentrācija [vienās rokās], monokultūras un gandrīz pilnīga lauksaimnieku un patērētāju atkarība no uzņēmumu lēmumiem ir satraucošas sekas. Rezultātā uz spēles tiek likta pasaules bioloģiskā daudzveidība, kā arī dažādība un neatkarība mūsu pārtikas aprites ķēdē. Aktīvisti, kas cīnās par tiesībām piekļūt ūdenim, zemei un sēklām, tiek pakļauti arvien vardarbīgākām represijām, gan no valsts, gan privātā sektora puses, un tā tas notiek visā pasaulē.”

Šī mājas lapa ir tapusi projekta Ilgtspējas skola ietvaros, pateicoties ES programmas Attīstības izglītībai un informētības veicināšanai, kā arī Sabiedrības integrācijas fonda finansiālajam atbalstam. Gan lapā gan projekta aktivitātēs netiek pausts projekta atbalstītāju viedoklis un par to saturu ir atbildīgi tikai Latvijas Zemes draugi.