Igaunijas NVO aicina Latviju nepieļaut savas valsts kļūdas mežu nozarē

16/11/2017

Vairākas Igaunijas nevalstiskās organizācijas nosūtījušas atklātu vēstuli Latvijas Republikas Ministru kabinetam, aicinot nepieļaut Igaunijas kļūdas mežu apsaimniekošanā un, lemjot par mežu apsaimniekošanas nākotni, ņemt vērā gan mežu ekoloģisko, gan sociālo, ne tikai ekonomisko vērtību.

Vēstule nosūtīta pēc tam, kad Igaunijas organizācijas iepazinušās ar Latvijā sagatavotajiem un Zemkopības ministrijas virzītajiem grozījumiem noteikumos “Par koku ciršanu mežā”, kas paredz atļaut līdz 2 hektāru lielas kailcirtes piekrastes aizsargjoslas ierobežotas saimnieciskās darbības joslā augošajos priežu mežos (no 300 metriem līdz 5 kilometriem no jūras), kā arī samazināt galvenās cirtes caurmēru priežu, egļu un bērzu mežos, tātad šos mežus atļaut nocirst ātrāk. Līdz ar to kailcirtēs izcirstās platības varētu pieaugt par 20-40% tuvākajos gados, un samazinātos vecu mežu īpatsvars. Īpaši liela būtu grozījumu negatīvā ietekme uz priežu mežiem – ciršanai pieejamā priežu mežu platība varētu palielināties par 69%. Igaunijā līdzīgas izmaiņas mežu ciršanas noteikumos veiktas šī gada pavasarī, un radījušas plašus protestus un pat jaunu sociālu kustību pret mežu pārāk intensīvu izciršanu.

Igaunijas organizāciju parakstītājā vēstulē teikts: “Kā Igaunijas nevalstisko organizāciju pārstāvji no valsts, kas kultūras, vēstures un dabas ziņā ir tik līdzīga Latvijai, mēs jūs aicinām nepieļaut mūsu valsts kļūdas, bet mācīties no tām un meklēt risinājumus, kas ir patiesi ilgtspējīgi un ietveroši.”

Latvijā grozījumi noteikumos “Par koku ciršanu mežā” tiks apspriesti darba grupas sēdē 17. novembrī, pēc kuras, visdrīzāk tie tiks virzīti apstiprināšanai Ministru kabinetā. Latvijas vides organizācijas turpina piedāvāt savus risinājumus, lai šajos grozījumos tiktu ņemtas vērā arī dabas un plašākas sabiedrības intereses.
Tāpat arī sabiedriskā iniciatīva “100 kailcirtes Latvijas simtgadei” turpina aicināt Latvijas iedzīvotājus parakstīt petīciju pret grozījumiem: www.100kailcirteslatvijai.lv

Vairāk informācijas:
Iniciatīvas “100 kailcirtes Latvijas simtgadei” pārstāve
Liene Brizga – Kalniņa
29110527
liene.brizga@ldf.lv

Vēstules teksts latviešu un angļu valodās (oriģinālteksts):

2017. gada 14. novembrī
Latvijas Republikas Ministru kabinetam

Mēs esam iepazinušies ar grozījumiem, kas ierosināti Latvijas mežu ciršanu regulējošajos noteikumos un ietekmētu milzīgas mežu platības, atļaujot kailcirtes piekrastē, kur līdz šim tās bijušas aizliegtas, kā arī samazinot koku ciršanas caurmēru. Igaunijas piemērs šajā procesā minēts kā pozitīvs pamatojums šīm izmaiņām.

Patiešām, Igaunijā pēdējo desmit gadu laikā nozīmīgi mīkstinātas vides prasības meža nozarei. Ir samazināts atļautais ciršanas caurmērs un vecums, samazināti ierobežojumi maksimālajam kailcirtes izmēram, bet no vides viedokļa šie noteikti nav pozitīvi piemēri, no kuriem vajadzētu mācīties. Meža galvenā ekoloģiskā vērtība ir dot mājvietu reģionam raksturīgajai bioloģiskajai daudzveidība un absorbēt ogļskābo gāzi un uzkrāt oglekli, un to šādas izmaiņas ietekmē negatīvi.

Kad Igaunijā tika virzītas jaunākās izmaiņas - ciršanas caurmēra samazināšana eglēm auglīgākajos augsnes tipos, vides nevalstiskās organizācijas pieprasīja to kompensēt ar lielāku stingri aizsargātu mežu teritoriju šajos augsnes tipos. Nevēlēšanās pieņemt mūsu piedāvājumu radīja lielu publisku neapmierinātību ar meža nozares attīstību kopumā. Lai arī izmaiņas pieņēma, kā arī apmierināja kompensācijas prasību un valdība piekrita veidot jaunas aizsargājamās teritorijas 30000 ha platībā, mežu nozares reputācija tika nopietni iedragāta, un šobrīd Igaunijā plašumā vērsusies visdažādāko veidu pretošanās neilgtspējīgām mežsaimniecības praksēm. Igaunijas vides NVO, daudzi zinātnieki un plaša sabiedrība vēlas mežsaimniecību, kas patiesi ņem vērā mežu ekoloģisko, sociālo un ekonomisko vērtību, nevis vadās tikai pēc pēdējās.

Kā Igaunijas nevalstisko organizāciju pārstāvji no valsts, kas kultūras, vēstures un dabas ziņā ir tik līdzīga Latvijai, mēs jūs aicinām nepieļaut mūsu valsts kļūdas, bet mācīties no tām un meklēt risinājumus, kas ir patiesi ilgtspējīgi un ietveroši. Mēs sadarbojamies ar vairākām Latvijas organizācijām un esam pārliecināti, ka tās spēj jums šajā ceļā palīdzēt.

Ar cieņu,

Siim Kuresoo, Igaunijas Dabas fonds/Estonian Fund for Nature
Ojar Kristal, vides aizsardzības biedrība Sorex
Kai Allikas, Igaunijas Zaļā kustība/Estonian Green Movement
Siim Vahtrus, Igaunijas Vides likumdošanas centrs/Estonian Environmental Law Center
Meelis Mägi, nevalstiskā organizācija West Coastland
Kadi Alatalu, biedrība Nõmme Tee Selts
Andres Kalamees, Igaunijas Ornitoloģijas biedrība/Estonian Ornithological Society - BirdLife Estonia

Kontaktpersona: Siim Kuresoo, siim@elfond.ee , +3727428443

-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
14th November 2017
To Cabinet of Ministers of Latvia,

It has come to our knowledge that new amendments have been proposed for Latvian forest regulations that would affect huge areas of forest by allowing clear-cuts in coastal area where formerly forbidden and allowing final cutting of smaller diameter trees.The example of Estonia has been used as a positive justification of these changes.

It is true that Estonia has loosened its forestry environmental requirements substantially over the last 10 years. The minimum cutting age and diameter has been decreased and the restrictions to maximum clearcut area size scrapped, but from the environmental perspective, there is nothing positive to be learned from these examples. The environmental core value of forest - hosting the vast
majority of biodiversity typical for the bioregion as well as storing and continuously absorbing carbon only suffers from that.

The last round of change that lowered the minimum cutting age spruce trees in Estonia for most fertile soil types was met with a compensation demand from main environmental NGOs of more strictly protected forest on these soil types. The ignorance to accept this lead to a major unease within general public about forestry developments in general. Although the changes came to force and
compensation claim was finally met with 30000 ha of new reserves, the reputation of forestry has suffered badly and has lead to a widespread opposition to unsustainable forestry activities in all possible forms. Estonian environmental NGOs, multiple scientists and a vast number of citizens would like to have forestry that truly takes into consideration the ecological, social and economic benefits of forests and is not mainly driven from the latter.

As representatives of NGOs of Estonia - country culturally, historically and naturally so similar to Latvia, we urge you not to repeat the mistakes done in our country, but learn from them and seek for options that a truly sustainable and inclusive. We are in contact with several Latvian organisations and sure of their capacity in helping you on the way.

Kind regards
Siim Kuresoo, Estonian Fund for Nature
Ojar Kristal, NGO Sorex
Kai Allikas, Estonian Green Movement
Siim Vahtrus, Estonian Environmental Law Center
Meelis Mägi, NGO West Coastland
Kadi Alatalu, NGO Nõmme Tee Selts
Andres Kalamees, Estonian Ornithological Society - BirdLife Estonia

Contact: Siim Kuresoo, siim@elfond.ee, +3727428443

-----------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Šī mājas lapa ir tapusi projekta Ilgtspējas skola ietvaros, pateicoties ES programmas Attīstības izglītībai un informētības veicināšanai, kā arī Sabiedrības integrācijas fonda finansiālajam atbalstam. Gan lapā gan projekta aktivitātēs netiek pausts projekta atbalstītāju viedoklis un par to saturu ir atbildīgi tikai Latvijas Zemes draugi.