Ne visiem supervaroņiem ir apmetņi: aktīvisma aizskatuve

19/03/2019

Kopienu vadītām kustībām ir neizmērojami liela loma to problēmjautājumu aktualizēšanā, kas mūsdienu pasaulē, kur valda nauda, cilvēki un materiālie labumi, iespējams, tiktu aizmirsti pavisam.
Tomēr daudzi cilvēki kopienu kustībām velta visu savu laiku, un dara to, kas plašākai publikai bieži paliek neredzams. Šis darbs nav vienkāršs - katru dienu noris cīņa ar mūžīgajām vējdzirnavām - mītiem, pašvaldībām, korporācijām, birokrātiju. Tomēr ir kāds spēks, kas turpina dzīt šos cilvēkus uz priekšu… Kas tas ir?

Turpinājumā seši stāsti no Igaunijas, Latvijas un Zviedrijas kopienu kustību aktīvistiem.

Madis Vesser (EE)

Darbības joma/intereses
Īsumā: Enerģijas politika. Strādāju ar veidiem, kā tiek ražota enerģija, kas uztur sabiedrību, un pētu to, ko tas mums īsti maksā, vides ilgtspējas kontekstā.
Igaunijā esam atkarīgi no šī konkrētā fosilā kurināmā - slānekļa, kas veido ~90% enerģijas sektora izmešu. Lai gan Igaunija ir attīstīta digitāla valsts, atteikties no slānekļa ir bijis ļoti grūti, jo tam tiek piešķirta tradīcijas vērtība, turklāt, tas ir šķietami lēts.
Enerģijas sektors, manuprāt, ir prioritārs - tajā nepieciešamas pārmaiņas, lai atstātu paliekošas pozitīvas sekas globālā klimata jautājumos.

Kāpēc iesaistījies aktīvismā?

  1. gada sākumā biju visnotaļ pašapmierināts IT students, nodarbojos ar tādām tēmām kā virtuālā realitāte, neirozinātne un jaunām tehnoloģijām kopumā. Tad man tuvs draugs ieteica grāmatu “Techno-fix: Why Technology Won’t Save Us or the Environment” (J. Huesemann, M. Huesemann), un tā mani skāra līdz sirds dziļumiem. Un tā, dažas ar vidi saistītas grāmatas vēlāk, es sapratu, ka neiesaistīšanās vienkārši vairs nav opcija, un tāpēc aktīvi sāku meklēt veidus, kā piedalīties.
    Kā zināms, ja ātri vien vēlies kļūt populārs, vispirms jāķeras pie pašas lielākās un redzamākās problēmas, šajā gadījumā - Igaunijas fosilo kurināmo industrijas.
    Jau 2018. gada beigās, pēc intensīvas literatūras izpētes un dalības visās iespējamajās enerģijas konferencēs, kļuvu par Estonian Green Movement (Igaunijas Zaļā Kustība) aizstāvības ekspertu, un uzsāku darbu pie lielas Eiropas klimata iniciatīvas, lai izveidotu saturīgu un līdzsvarotu diskusiju par Igaunijas enerģijas politiku.

Kas ir galvenais šķērslis, ar ko savā darbā sastopies?
“Tas nav tikai labu vai ļaunu cilvēku jautājums - tas visu pārāk vienkāršotu!”
(Alf Hornborg, Lund University, Degrowth Conference, 2018)
Tātad, šis ir sarežģīti, laikietilpīgi un prasa neiedomājami daudz piepūles. Ir cilvēki, kas, vērojot šo cīņu pret fosilajiem resursiem, redz to kā uzbrukumu darbavietām, enerģijas drošībai, stabilitātei, arī peļņas iespējām, tomēr realitātē bieži vien šie paši uzņēmumi ir gana aktīvi arī atjaunojamās enerģijas ražošanā. Mūsu mērķis nav iznīcināt, bet uzlabot.
Ir sabiedrības daļa, kas sevi izklaidē ar triviālām lietām, un Igaunijā joprojām pastāv uzskats, ka ikdienas atkritumi ir visnopietnākā vides problēma, līdz ar to, liels izaicinājums ir likt cilvēkiem ieraudzīt arī fosilo resursu industriju, kas patiesībā ietekmē viņu dzīves ievērojami vairāk.
Vēl viena problēma ir oglekļa piesātinātā dzīvesveida nepārtrauktais lobijs, kas cilvēkus iebiedējis, lai gan zema oglekļa alternatīvas, piemēram, pārvietošanās kājām, pieeja tīrākam gaisam, kā arī mazākas enerģijas izmaksas ir ievērojami labāks risinājums gan finansiāli, gan sabiedrības veselības ziņā.

Kas tev liek neapstāties?
Es raksturotu vides aktīvismu kā iespaidīgu filmu - tajā ir varaskāra impērija un maza dumpinieku grupa, kas cīnās pasaules labklājības vārdā - tai ir cēls mērķis, tomēr ceļā likti neskaitāmi šķēršļi. Ir patiesas, cilvēciskas emocijas, un sajūta, ka esi daļa no kaut kā lielāka par sevi pašu. Spriedzes un neziņas pilns sižets arī neiztrūkst, jo nekas jau vēl nav uzrakstīts līdz beigām, vai ne?
Tas ir arī stāsts, ko nevar apturēt vidū, jo, tā darot, nekad neuzzināsi, kas varētu būt bijis citādāk, ja būtu turpinājis.
Kopumā cenšos šo uztvert ar veselīgu smieklu devu, un gan jau, ka kādudien uzrakstīšu par šo komēdiju, jo kā gan tas var būt, ka inteliģentākās būtnes uz zemes piesārņo gaisu, ūdeni un zemi pašu, no kuriem pašas ir atkarīgas?!
Kā tas var būt, ka mūsdienās saprāta balss pieder piecpadsmitgadīgām skolniecēm, kamēr vīrieši pusmūžā turpina spītēties kā tīņi? Atbilde laikam ir… nauda. Tā ļauj iemainīt koraļļu rifus pret jaunāko IPhone un mežus pret ceļojumu uz Ņujorku. Tas taču ir ļauns joks, vai ne?
Dzīve kopumā jau nav problēma - bagāto valstu dzīvesveids gan.
Tomēr tas mainīsies, tāpēc tev ir iespēja izvēlēties pašam savu piedzīvojumu, turklāt, jo ātrāk, jo labāk, - lai tas, kas būs atlicis no dabiskās pasaules, varētu tev pateikties.

Jaana Ahlberg (EE)

Darbības joma/intereses:
Esmu aktīva Elav Tartu, kas ir kopienu kustība ar mērķi savienot, iedvesmot un pilnveidot cilvēkus un organizācijas, kas vēlas virzīties ilgtspējīgākas Tartu virzienā.

Kāpēc iesaistījies aktīvismā?
Mana iesaiste kopienu aktīvismā attīstījās organiski - sākot ar interesi par vidi tās plašākajā izpratnē un saprotot, ka Igaunijā nav pietiekama sociālā kapitāla. Es gribēju darīt kaut ko, lai izveidotu aktīvas un radošas publiskās telpas, un tad iesaistījos kopienas dārzkopībā Tartu. Kopīgi sapratām, ka ar to vien nepietiek, tāpēc izveidojām Elav Tartu, lai apvienotu organizācijas, kas jau rūpējas par to, lai Tartu kļūtu ilgtspējīgāka, un lai iedvesmotu un sniegtu iespēju vēl vairāk cilvēkiem uzsākt savas akcijas, pasākumus un organizācijas.

Kas ir galvenais šķērslis, ar ko savā darbā sastopies?
Iekšēji - kā uzturēt cilvēkos motivāciju un vēlmi uzturēt aktīvu iesaisti, kā sadalīt pienākumus tā, lai visiem būtu iespēja piedalīties un darīt to, kas patīk, reizē padarot arī ‘garlaicīgos’ darbiņus mazāk garlaicīgus.
Ārēji: Kā aizsniegt lielāku auditoriju, arī ārpus zinātāju loka, kā iesaistīt cilvēkus tā, lai viņi tiešām aktīvi līdzdarbojas.

Kas tev liek neapstāties?
Jēgpilns kontakts ar cilvēkiem - kopiena, kas izveidojusies. Kopiena, ar kuru dalu vērtības, pozitīvas atsauksmes, redzamus rezultātus, un jūtu virzību tuvāk mūsu mērķiem un motivācijai. Apziņa, ka daru kaut ko vērtīgu, kā arī jauna
pieredze, zināšanas, prasmes.

Ojārs Bondars (LV)

Ļoti ilgu laiku esmu dzīvojis sabiedrībā, kurā cilvēki pazaudējuši sevi rutīnā - rutīnā, kas savā būtībā ir ar ļoti šauru skatījumu gan uz personīgajām, gan globālajām problēmām. Tomēr to ir vieglāk apzināties, nekā mainīt. Varu būt tikai pateicīgs, ka man apkārt bijuši gaiši, atvērti cilvēki, kuru sabiedrībā esot, pat nepamanīju, kā arvien aktīvāk sāku piedalīties Latvijas Zemes Draugu aktivitātēs, iepazīstot pilnīgi citu skatījumu uz dzīvi. Sāku meklēt veidus, kā pilnveidoties, lai kļūtu par cilvēku, kas sarunā spēj apzināties, ka konflikta pamatā, iespējams, ir viena un tā pati vēlme pēc miera un labklājības, tikai lietotas dažādas metodes. Tāpēc arī piekrītu jebkurai iespējai piedalīties semināros un darbnīcās, kur iespēja ir ne tikai pilnveidot sevi, bet uzlabot arī vidi, kurā dzīvojam.

Sabīne Valtere (LV)

Tiešā pirkšana
Galvenā ideja ir iegādāties bioloģisku pārtiku tieši no vietējiem lauksaimniekiem. Kā dalībniecei, man ir pieeja svaigam, garšu pārpilnam ēdienam ar augstu uzturvērtību katru nedēļu. Ir iedvesmojoši būt daļai no šīs kopienas līdzīgi domājošo cilvēku un draudzīgās atmosfēras dēļ. Mēs novērtējam stāstu aiz ēdiena, satiekot un iepazīstot vietējos lauksaimniekus un viņu ģemenes, apmeklējot vietas, no kurām nāk burkāni, piens, pat palīdzot viņiem novākt ražu. Tas palīdz radīt stipru vienotības sajūtu, turklāt mēs piedāvājam regulāru pieprasījumu produktiem, līdz ar to, lauksaimnieku darbs tiek novērtēts. Kopumā tiešā pirkšana ir lieliska iespēja, lai mācītos, praktizētos un apmainītos ar pieredzi, un caur to dzīvotu ilgtspējīgāku dzīvi.

Thao Van (SWE)

Darbības joma/intereses
Nodarbojos ar badmintonu, jogu un katru dienu vingroju. Bieži eju skriet mežos netālu no vietas, kur dzīvoju, līdz ar to, varu droši apgalvot, ka esmu cilvēks, kas nespēj dzīvot bez mūsu skaistās dabas! Ārpus skolas parasti cenšos atrast laiku sev, ģimenei un draugiem, lai būtu harmonijā.

Kāpēc iesaistījies aktīvismā?
Pievienojos Zviedrijas Zemes Draugiem gandrīz pirms gada. Iemesls, kāpēc izvēlējos iesaistīties sākās ar ziņkārību par to, kāpēc mums, jauniešiem, vajadzētu rūpēties par vidi, ar to saistītajām problēmām. Manas zināšanas par klimata pārmaiņām bija tik niecīgas, ka šodien jau domāju - man vajadzēja par to uzzināt daudz, daudz ātrāk. Es apzināti sāku meklēt informāciju un sapratu, ka mūsu planētai nepieciešamas straujas pārmaiņas, lai samazinātu riskus temperatūras pārāk lielai pieaugšanai, plūdiem, sausumam un nabadzībai. Vienīgais veids, kādā redzēju to realizējamu, bija iesaistīt cilvēkus, informēt viņus manā pilsētā - Gēteborgā. Kopā ar starptautisko Rise for Climate kustību mums 2018.gada 8.septembrī notika lieliska akcija, kur pieprasījām vietējai valdībai reālu rīcību. Fosilajiem kurināmajiem kā enerģijas resursam ir jātiek aizliegtam, jo mēs nedrīkstam zaudēt vēl vairāk laika.

Kas ir galvenais šķērslis, ar ko savā darbā sastopies?
Man šķiet, ka lielākā problēma, ar ko nākas sastapties visbiežāk, ir, ka mēs, vides aktīvisti, līdz galam neesam saprasti un netiekam uztverti nopietni valsts, politiķu līmenī. Turklāt, diskusijas par, piemēram, aviācijas ietekmi uz vidi, kad cilvēki ir ļoti pieraduši pie ērtajām izvēlēm, mēdz būt patiesi neērtas, un pārliecināt viņus nav vienkārši. Tomēr, fakti ir fakti. Mums ir jāturpina nest tās sliktās ziņas, ka mēs, cilvēki, esam tik slikti izturējušies pret savu mājvietu, un tāpēc es zinu, ka man jāturpina dalīties savās zināšanās - tas, ko darām šodien, ietekmēs to, kādi būsim rīt!

Kas tev liek neapstāties?
Skatoties cilvēku izbrīnītajās un reizēm arī garlaikotajās sejās, es jūtos nedaudz skumji, tomēr tā ir papildus motivācija turpināt iesākto. Vēl es novērtēju cilvēkus sev apkārt, kuru vēlme pēc labākas nākotnes ir mani iedvesmojusi pietiekami, lai es nezaudētu cerības! Kopā mēs esam stipri!

Julia Lönnqvist (SWE)

Darbības joma/intereses
Esmu iesaistījusies aktīvismā par dažādām tēmām un vairākās nevalstiskajās organizācijās. Esmu Air Clim, kas ir NVO, priekšsēdētāja, un šobrīd koncentrējamies uz klimata jautājumiem, konkrētāk - gaisa piesārņojumu. Esmu arī PUSH Sweden rietumu atzara priekšsēdētāja, kas ir zviedru jauniešu NVO ilgtspējīgai attīstībai. Esmu bijusi saistīta ar daudzām dažādām NVO vides jomā, un caur tām pievienojusies pasākumiem, akcijām, darbnīcām, demonstrācijām, kā arī pati tos rīkojusi.
Šobrīd esmu arī grupā, kas pieprasa vietējos Gēteborgas politiķus izvietot vairāk saules paneļu uz publiskām ēkām, kas ir PUSH Sweden un Zviedrijas Zemes Draugu iniciatīva. Šobrīd plānošanas stadijā ir arī projekts par Madrides, Spānijas galvaspilsētas, padarīšanu par 100% ilgtspējīgu, kurā arī piedalos, un šis projekts tiecas arī salīdzināt šos centienus ar Zviedrijas piemēru, ko finansē NVO ar nosaukumu “Digidem Lab”.

Kāpēc iesaistījies aktīvismā?
Kopš biju mazs bērns, man bijusi spēcīga vēlme pēc vienlīdzības un līdztiesības starp būtnēm, kas dzīvo uz zemes. Man pamatskolā bja lieliska skolotāja, kas parādīja un paskaidroja zemes dabiskos ciklus, tās funkcionēšanas mehānismus, un es sapratu, ka tās taču ir vienas un tās pašas molekulas, kas turpina cirkulēt apkārt. Es jutos atbildīga piedalīties Zemes līdzsvara atjaunošanā, jo cilvēki taču ir tie, kas to no līdzsvara izsituši. (Starp citu, vēlāk es sapratu arī, ka esmu ļoti priviliģēta, dzīvojot valstī ar runas brīvību, un, ka man ir iespēja likt savai balsij skanēt skaļi, tāpēc man tas jāizmanto, kā Rietumu valsts pilsonim, kas dzīvo vietā, kura vēsturiski atbildīga par lielu daļu izmešiem.) Pirms dažiem gadiem savu bērnības aizrautību pārnesu organizētākā formā, pievienojoties dažādām NVO.

Kas ir galvenais šķērslis, ar ko savā darbā sastopies?
Man šķiet, ka lielākā problēma līdz šim bijusi dažādo organizāciju un NVO apvienošana un sadarbības panākšana, lai parādītu, cik daudz mūsu tomēr ir - un ne tikai pilsētās vai pat valsts robežās, bet arī ārpus tām! Ir fantastiski redzēt, ka tas mūsdienās notiek arvien vairāk - ar skolēniem, kas streiko visur pasaulē, kā arī cilvēkiem, kas spēj sanākt kopā, izmantojot jau esošo sistēmu - likumus, kā tas notika People’s Climate Case gadījumā, kur ģimenes no dažādām pasaules valstīm apvienojās, lai iesudzētu tiesā Eiropas Savienību par to, ka tā pietiekami aktīvi nerīkojas, lai mazinātu ar klimata pārmaiņām radītās sekas. Šķiet, ka esam uz pareizā ceļa un vairāk vienoti kā jebkad iepriekš.

Kas tev liek neapstāties?
Mana sajūta par to, ka citādāka pasaule var pastāvēt, ka tas nav neiespējami. Mums ir jāmainās, un šīs pārmaiņas nebūt nav vieglas. Tomēr, man šķiet, ka mums nevajadzētu samierināties ar jebko citu, kā skaistu un vienlīdzīgu pasauli. Mēs nezinām par dzīvi uz citām planētām, un, neatkarīgi no reliģiskās piederības, vai tās neesamības, Zeme tomēr ir brīnums, un necensties darīt visu iespējamo, lai tā tiešām tāda būtu, ir nevajadzīga brīnumu tērēšana. Sajūta, ka neesi viens, ka tev apkārt ir citi cilvēki, kas sniedz tev iedvesmu, cerību un atbalstu, kad kļūst grūti, ir patiešām liela vērtība. Esmu pateicīga par visiem mums, kas tic, sastrādājas un viens otram palīdz. Kopā mēs varam!

*
Šie stāsti ir pārrobežu projekta rezultāts, kas notika “School of Sustainable Communities” ietvaros. Atbalsta Nordplus Adult Programme.

Šī mājas lapa ir tapusi projekta Ilgtspējas skola ietvaros, pateicoties ES programmas Attīstības izglītībai un informētības veicināšanai, kā arī Sabiedrības integrācijas fonda finansiālajam atbalstam. Gan lapā gan projekta aktivitātēs netiek pausts projekta atbalstītāju viedoklis un par to saturu ir atbildīgi tikai Latvijas Zemes draugi.